Akumulatori aukstajā sezonā bieži cieš no nepietiekamas uzlādes īsu pārbraucienu dēļ un var pat izlādēties līdz nullei, kas neatgriezeniski bojā AKB plates. "Sarežģījumus var radīt arī mehāniski bojājumi vibrāciju dēļ, pārlieku liels uzlādes spriegums vai automašīnas specifikācijai neatbilstoši izvēlēti AKB parametri," norāda SIA Getz Nordic tehniskais konsultants Valdis Veinbergs. Brīdī, kad agrā rīta stundā jāsteidzas, bet atbilde uz atslēgas pagriešanu ir vien skumjš klikšķis un tālāk klusums, "pēdējā instance" ir starta vadi.
No akumulatoru baterijas (AKB) tehniskā stāvokļa tieši atkarīga automobiļa elektrosistēmas spēja iedarbināt dzinēju pat stipra sala apstākļos. Zema apkārtējā gaisa temperatūra AKB gadījumā uzskatāma par gandrīz ekstrēmu darbības vidi. Salā eļļas un mehānismi sastingst, tāpēc starterim ir grūtāk "izgriezt" motoru, nepieciešama augstāka starta strāva, bet AKB vienlaikus ir grūtāk saglabāt sākotnējo kapacitāti.
Garāki vadi - lielāks šķērsgriezums
Akumulatoru starta vadu, sauktu arī par iedarbināšanas jeb piestartēšanas komplektiem, izvēle ir jo plaša, taču kvalitāte un lietojamība ziemas apstākļos būtiski atšķiras. Lai starta vadi spētu efektīvi pārvadīt strāvu no "donora" AKB, tiem jābūt optimālam šķērsgriezumam un labiem izolācijas materiāliem. Būtisks ir arī vadu garums. "Tirdzniecībā atrodami starta vadi divu līdz 2,2 metru garumā," stāsta SIA Pro tehnika valdes loceklis un autopiederumu projektētājs Artūrs Klēbahs. "Ar to lielākiem automobiļiem kā džipam vai minivenam ir par maz, tāpēc mēs esam palikuši pie optimālā garuma - 2,8 metri." Kāpēc ne trīs metri? Tāpēc, ka, pieaugot vadu garumam, jāpalielina arī to šķērsgriezums, kas savukārt būtiski paaugstina cenu. "Kurš gan pirks starta vadu komplektu akumulatora vērtībā?" retoriski vaicā A. Klēbahs. Latvijas apstākļos starta vadu šķērsgriezumam nevajadzētu būt mazākam par 8 kvadrātmilimetriem, kas gan ir nosacīts parametrs, jo nepieciešamo vadu veiktspēju var panākt arī ar šķiedru izmēru, to skaitu un citām komponentēm.
Šaurā vieta - "krokodila" savienojums
Starta vadi, kas izgatavoti, ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus, noteikti būs efektīvāki par, piemēram, Dienvideiropā lietotajiem. Tur nav nepieciešamības nedz pēc salizturīgas vadu izolācijas, nedz tik augstas strāvas caurlaidības kā Baltijā. Pro tehnika projektētajiem PROTON zīmola starta vadu strāvas caurlaidība ir 500 ampēru. Vēl viens starta vadu kvalitāti un iespējas raksturojošs rādītājs ir spaiļu jeb tā saukto "krokodilu" savienojums ar vadiem. Ja tie šā tā pielodēti tikai vienā pusē, savienojums kļūs par savdabīgu "šauro vietu", kura krasi samazina uz iepakojuma norādīto caurlaidību. "Mūsu starta vadiem spailes pievienotas pēc citas tehnoloģijas - saspiežot ar lielu spiedienu," stāsta A. Klēbahs, piebilstot, ka labam produktam būs arī labs iepakojums, no kura vadus var ne vien izņemt, bet arī ielikt atpakaļ, kā arī viegli saprotams marķējums un instrukcija.
Izvēle pie plaukta
Ja, pērkot starta vadus veikalā vai DUS, vispār ir kāda izvēle, A. Klēbahs iesaka vienkāršu metodi, kā iegādāties iespējami labāko produktu. Pirmkārt, jāizvēlas pieņemams cenu diapazons. Pēc tam no kandidātiem izslēdzami vadi ar blāvu, nespīdīgu izolāciju, kas jau pēc skata šķiet neizturīga. Visticamāk, tajā izmantots pārlieku daudz pārstrādātas plastmasas, un mūsu klimatā tāda izolācija ātri saplīsīs, vadus lokot. Pēc tam atmetam tos vadus, kurus garums ir mazāks par diviem metriem, jo ar to var nepietikt, un atlikušos kandidātus izvērtējam, vienkārši paņemot rokās un novērtējot svaru. Smagākos vados, visticamāk, būs izmantots vairāk kapara pinuma, ko ne vienmēr var vizuāli konstatēt zem izolācijas. Ja iespējams, vēl pārbaudiet vada savienojumu pie spailes - vai tas nav vaļīgs, vai pašas spailes sakļaušanās ir pietiekoši spēcīga un robiņiem ir atstāta pietiekoša saskares virsma ar klemmi. Jāpievērš uzmanība arī tādiem sīkumiem kā iepakojuma izgatavošanas kvalitāte (vai strādā rāvējslēdzējs, vai no iepakojuma nekarājas diegi u. tml.), instrukcijas esamība, marķējums, zīmola esamība un citas norādes uz to, ka vadu projektēšanas un ražošanas process bijis atbildīgs pret nākamo klientu.
Starta vadu pieslēgšanas secība
Šī mantra atkārtota neskaitāmas reizes, tomēr atkārtosim vēlreiz:
- Noslāpē iedarbinošo automobili. Pievienojot vadus, kamēr dzinējs iedarbināts, var izraisīt elektrosistēmas bojājumus;
- Plusa (sarkano) klemmi pievieno iedarbināmā auto akumulatoram;
- Sarkanā vada otru klemmi pievieno iedarbinošā auto akumulatoram;
- Mīnusa klemmi (melno) pievieno iedarbinošā auto akumulatoram;
- Melnā vada otru klemmi pievieno iedarbināmā auto nekrāsotai metāliskai daļai (bet ne akumulatoram, jo dzirkstele var aizdedzināt noplūdušo sērūdeņraža gāzi)
- Iedarbina "donora" auto un pagaida apmēram piecas minūtes. Daži speciālisti iesaka motoru nedarbināt, bet gan vienkārši nogaidīt, kamēr pilnais akumulators nedaudz uzlādē tukšo;
- Noslāpē "donoru" un apmēram piecas sekundes mēģina iedarbināt otru automobili (ar izslēgtu aizdedzi). Ja neizdodas, atkārto darbības;
- Kad dzinējs iedarbināts, bez pārtraukuma ļauj darboties vismaz pusstundu. Pie pirmās iespējas akumulators jāuzlādē papildus ar lādētāju vai jānomaina pret jaunu AKB. Starta vadi nepalīdzēs, ja akumulators ir bojāts, notikusi t.s. dziļā izlāde (akumulators ir pilnīgi “sauss”), bojāta automašīnas elektroiekārta u. tml.
- Ņemot vērā mūsdienu automašīnu sarežģītību un elektrosistēmu jutīgumu, neapvainojieties, ja kaimiņš „piepīpēšanu” atsaka, bīstoties par sava auto labsajūtu.
