Saistībā ar auto pastāv daudz un dažādi mīti. Kuri no tiem ir tikai izdomājumi, bet kuri – tiešām patiesi? To centās noskaidrot auto preču un piederumu vairumtirgotājs SIA „Getz Bros.&Co. (Latvia)”. Pirmais raksts – par auto piedevām. Par konsultantu, komentējot mītus Nr.1-5 tika pieaicināts Latvijas Autoinženieru asociācijas pārstāvis Valdis Veinbergs.

Vispārināti par visām tirgū sastopamajām automobiļu tehnisko šķidrumu piedevām nav iespējams pateikt, kas ir mīti un kas patiesība. Mūsdienās ir neskaitāmi piedevu ražotāji un vēl vairāk piedevu veidu. Lai sniegtu objektīvu atbildi, katra piedeva būtu jātestē kontrolētos apstākļos un ilgtermiņā. Arī Latvijā laboratorijas apstākļos ir veikti dažādu piedevu testi, un rezultāti ir visdažādākie - no automobilim kaitīgām un nevēlamām, tādām kuru pozitīva vai negatīvā ietekme nav konstatēta līdz rekomendējamām.

1. Jaunām a/m degvielas piedevas nav nepieciešamas.

Jā, nav nepieciešamas. Visi automobiļu ražotāji jau ir noteikuši prasības automobilī lietojamiem tehniskajiem šķidrumiem, un šajā sarakstā piedevas neatrast. Tomēr, lietojot atbilstošas piedevas, kuru efektivitāte ir pierādīta, ir iespējams paildzināt automobiļa mezglu mūžu.

2. Degviela jau satur piedevas, tāpēc papildus tādas nav nepieciešams lietot.

Mūsdienu degviela patiesi satur virkni visdažādāko piedevu, lai izpildītu pieaugošās automobiļu ražotāju prasības pret degvielas parametru atbilstību, kas, savukārt, izriet no aizvien pieaugošajām ekoloģijas prasībām, taču šajā gadījumā tās drīzāk varētu nosaukt nevis par degvielas piedevām bet sastāvdaļām. Arī uz degvielas piedevām var attiecināt iepriekš teikto - ir piedevas kurām var novērot pozitīvu ietekmi. Viens no bieži lietotiem piedevu veidiem ir piedevas pret dīzeļdegvielas parafinizēšanos (sastingšanu).

Šāda tipa piedevu jo īpaši būtu ieteicams pievienot dīzeļdegvielai vēlā rudens periodā, ja ar automobili tiek braukts reti, jo tad pastāv iespēja, ka pienākot ziemai, degvielas bākā vēl būs vasaras periodam paredzētā dīzeļdegviela. Populāras ir arī dažādas mazgājošās degvielas piedevas, taču tās lietojot jāatceras - ja automobiļa degvielas sistēma, tajā skaitā degvielas tvertne, ir ļoti netīra, problēmas var būt lielākas kā ieguvums, jo netīrumi, kas, pievienojot piedevu degvielas tvertnē, tiek nomazgāti no tvertnes sienām, nonāk tālāk pārējā degvielas sistēmā.

Tāpat nevar nepieminēt degvielai pievienojamo piedevu iespējamo ietekmi uz mūsdienu automobiļu izplūdes sistēmas darbību. Degvielas piedevas izmaina izplūdes gāzu sastāvu un tas var negatīvi ietekmēt izplūdes sistēmā esošo sensoru, katalizatoru un cieto daļiņu filtru darbību. Ja tomēr ir vēlēšanās lietot mazgājošās piedevas, to būtu vēlams darīt regulāri, lai nepieļautu netīrumu uzkrāšanos.

3. Ar degvielas piedevu palīdzību var atrisināt ieilgušas problēmas.

Drīzāk nē nekā jā - ja ir vēlēšanās lietot piedevas, to būtu ieteicams lietot regulāri, nevis tad, kad redzami būtiski traucējumi automobiļa darbībā.

4. Ja aizsērē degvielas cieto daļiņu filtrs, tas jāmaina.

Šobrīd pastāv arī dažādi aizsērējušu cieto daļiņu filtru attīrīšanas varianti, kurus noteikti ir vērts apsvērt, ņemot vērā šo filtru maiņas izmaksas. Kā vienu no vieglāk lietojamajiem variantiem noteikti var minēt Wynn’s ražoto piedevu cieto daļiņu filtra reģenerēšanas aktivizēšanai.

5. Eļļas piedevas spēj būtiski samazināt degvielas patēriņu.

Eļļas piedevas, kuras spēj samazināt berzi motora berzes pāros, samazina nelietderīgi patērēto degvielas sadegšanas enerģiju, tādejādi palielinot motora lietderības koeficientu. Vienkārši sakot, mazāk degvielas tiek sadedzināts paša motora iekšējo pretestību pārvarēšanai. Taču jāsaprot, ka berze ir tikai viens no enerģijas zudumiem motorā un no kopējiem zudumiem sastāda vidēji trešo daļu.

Tātad, lai samazinātu kopējos zudumus par 5%, zudumi berzes dēļ jāsamazina par vairāk kā 15%. Jebkāda degvielas ekonomija eļļas piedevu lietošanas rezultātā virs 5% ir maz ticama, taču lai sniegtu precīzu atbildi, jāpārbauda katrs produkts atsevišķi. Der atcerēties, ka daudz lielāku degvielas ekonomiju var panākt, mainot savus braukšanas paradumus.

6. Nepatīkama smaka, ieslēdzot kondicionieri, ir norma un tai jāpāriet pašai no sevis.

Laikam ejot, aktuālāks kļuvis jautājums par kondicionieru tīrību, jo kondicionētā gaisa kvalitāti būtiski ietekmē vairāki faktori: baktērijas un citi mikroorganismi, industriālais piesārņojums, automašīnu izplūdes gāzes, nikotīns un ziedputekšņi. Gaisa kondicioniera dzesēšanas elements automašīnā atrodas aiz priekšējā paneļa, kur mitrā, tumšā vide un mainīgā gaisa temperatūra nodrošina ideālu vidi mikroorganismu augšanai. Šie mikroorganismi caur gaisa kondicionēšanas sistēmu tiek iepūsti automašīnas salonā, un pasažieri tos ieelpo, tādējādi izraisot dažādas veselības problēmas: acu un elpošanas sistēmas kairinājumu, alerģiskas reakcijas.

Arī pašā automašīnā, netīrīta kondicioniera dēļ, var rasties gan nepatīkamas smakas, gan bakteriālās infekcijas. Lai izvairītos no visu augstākminēto negatīvo seku gūzmas, ieteicams regulāri (vismaz reizi gadā) veikt kondicioniera tīrīšanu, kas nodrošinās gan svaigu aromātu automašīnas salonā, gan tīru, no baktērijām brīvu gaisu.

7. Visas sūces novēršanas piedevas dzesēšanas sistēmai gandrīz aizsprosto sistēmu.

Vienīgais līdzeklis, kas to nedara, ir Bar`s, jo veido aizsarsglāni sistēmas ārpusē. Pastāvot ārējai sūcei, mazās Rhizex daļiņas vispirms pieķeras sūces plaisu ārējām virsmām un tad turpina aizpildīt plaisu, līdz sasniegts sūces centrs. Gaisa ietekmē, Rhizex daļiņas piebriest par ~15%, veidojot spiediena blīvi ar noapaļotām maliņām, kas turpina plūst tālāk, aizpildot visdažādāko metāla daļu defektus, kādas atrodamas modernajās dzesēšanas sistēmās.

Rhizex (svarīgākā Bar’s sastāvdaļa), tiekot piesātināta ar augstas kvalitātes ūdenī šķīstošu eļļu, saraujas līdz 85% no sava dabīgā izmēra. Katra Rhizex daļiņa ir uz pusi mazāka par galda sāls graudiņu.